Cilvēka ceļam pie cilvēka nav orientieri… Šo gājumu nosaka- liktenis, dvēsele vai prāts… Arī sapnis ir varenāks par realitāti. Visa esošā dvēsele, kas laika plūdumu padara nemanāmu. Beidzot ir mīlestība. sen gaidīta. Vaigu vaigā. Tavā maigumā apstājas laiks… Atgulstos debesu mākoņu klēpī… Un gājputnu spārnus pāri jūtu… Tepat aiz loga mana paradīze… Ziedēšanas trakums vaļā atvēris tās durvis, Kas reiz bija aizcirtušās ciet… Manā bērnu dienu pļavā kamene no jauna… Ar zelta kurpēm kājās atkal skrien… Ogas sarkst un bezrūpīgi pozē sasietas tās bizēs… Sauli vējš no sārtām pīlādžogu lūpām dzer… Miglas balto pienu baudot, Es mācos lasīt nepateikto prast… Vasara ar jāņuzālēm nāk… Tu raksti man ar lietus melodijām, No kurām mīlestība neizklīst… sapnis mans ir apsedzies ar piparmētrām… No lauka ziedošā, kas aiz manis mūžam paliek… Vējš augu dienu jūrā… Šuj viļņus kopā un ārda… Starp gliemežvākiem cerību sapņi dzimst… Saule, rietot, uzcirtusies ūdenī peld… Mani sapņi šovakar gluži kā bites spieto… Meklējot mājvietu, salīp ķekaru ķekariem… Rotaļās savās… Tevi sagūstīt ceru… Ietīt Persijas zīdā… Nolikt uz spilvena sava kā vieglu un mūžīgu smaržu… Atstāt uz lūpām savām kā saldu un mūžīgu buču… Kuras puķes tev piedien? Vai vizbules, ko Gauja sev azotē nēsā? Kāda mūzika tev piedien? Vai korāļi, ko vasara vakaros rietam spēlē pīpeņu krāsainās taurēs? Kādi vārdi tev piedien? Vai glāstošie, kuri aiztrauc skumjas no sejas? Ja esi uzbūvējusi gaisa pili, tas nenozīmē, ka tavs darbs ir bijis veltīgs. Tieši tādai ir jāizskatās īstai pilij! Atlicis tikai tai ielikt pamatus! teksta autors- Ilze Apine Ja vēlies izsapņot savu sapni ar mums, raksti: solveiga.mikelsone@gmail.com