Valentīndienas kartiņas
Paskaties uz savu gultiņu…
Tā tik jauki smaida un aicina tevi…
Tu jau zini cik mīļš viņai esi…
Viņa apsolīja tev vissaldākos sapnīšus…
Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā, tev guļot, tā piepildīsies…
Es uzšūpojos…
Pazuda gals un mala…
Kāds atrāva slūžas vaļā un nevaru tās vairs aizvērt…
Piedzimi tu. Tu biji vienkārši tu, līdz piedzimu es…
Vīrieša spēkos ir vienkārši sievieti padarīt par visskaistāko un labāko sievieti pasaulē!
Pārtrauc mani ar savu skūpstu reizēs, kad vārdi ir lieki…
Es gribu ieelpot šo gaisu un sajust kā tas nokņud manā pavēderē.
Apjausma par tavu elpu nes mūs vienā upē…
Ēnu mežā paslēptas,
Bagātības milzīgas.
Mirdz.
Kas tās meklē?
Kas tās atrod?
Visi. Un neviens.
Visi meklē tālē.
Neviens- tepat.
Tās visas dvēseles daļiņas.
Tik mazas. Ne saredzēt.
Vien dvēselei.
Tik mazas. Ne rokām sataustīt.
Vien dvēselei.
Es princesīte maziņā reiz sēdēju tev klēpī.
Tu solīji man baltu princi baltā zirgā.
Naivums, šis brīnišķais vārds manu dvēseli sildīja, jo ļaunā tur nav.
Nu, bērnības atmiņu solījumi.
Kad tie nāks?
Neatstāj mani, naivum!
Es zinu tu nāksi!
Balts princis, baltā zirgā!
Viņa bija bērns un es biju bērns
Miniatūrā karaļvalstī viņa bija princese, es- princis
Bet mūsu mīla bija vairāk kā mīla
Es un mana Albertina La Sapona.
teksts Ilze Apine.
Posted on Tuesday, September 13th, 2011 at 23:31. Filed under: Citi projekti RSS 2.0 feed.